Man ir pazīstama kaimiņiene, dzīvo ar mani vienā stāvā. Viņa arī ir precējusies, viņa ir vienu gadu par mani jaunāka, tiesa bērnu viņai pagaidām nav, bet ir špica šķirnes suns.
Reiz vakarā izdzirdu klauvējienu pie durvīm. Atver vīrs, saka “ej, pie tevis kaimiņiene atnākusi”. Es biju nedaudz pārsteigta, jo parasti mēs tikai pagalmā sarunājamies, bērnu laukumiņā, vai arī viena pie otras aizejam kaut ko aizņemties. Izeju es pie viņas, bet viņa tāda saskumusi. Es uzreiz nodomāju, ka kaut kas noticis.
LASI VĒL: Kaimiņi viņus sauc par nežēlīgiem, tāpēc ka viņiem ir bērns; Jūsu domas?
Saku: “Sveika, kas tad tev kaiš? Kaut kas noticis?”.
Bet viņa: “Piedod, ka traucēju, tu neesi ļoti aizņemta? Atnāc pie manis iedzert tēju, pasēdēsim, papļāpāsim, savādāk man skumji, gribas parunāties”.
Es atprasījos vīram un aizgāju ciemos padzert tēju. Ieejam mēs pie viņas, mājās tikai suns, vīra nav. Es uzreiz sajutu, ka mājā kaut kas nepatīkami ož, vai nu suns kaut kur ir ko sadarījis, vai arī atkritumi sen nav iznesti, nezinu. Bet es, protams, nesāku iztaujāt un pieklājības labad izlikos, ka viss ir normāli.
Kaimiņiene aizgāja vārīt tēju, bet man piedāvāja pasēdēt istabā uz dīvāna un paspēlēties ar Fedju, tā sauc suni.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
[…] LASI VĒL: Iegāju pie kaimiņienes ciemos, un sapratu, kāpēc vīrs grib viņu pamest […]